subsumir

subsumir

(< sub- + lat sumĕre‘tomar’)

  1. v t [FILOS]

    Pensar nun obxecto ou ser particular como parte integrante dun grupo máis amplo ao que pertence, tal como o xénero e a especie.

  2. v t

    Considerar un feito como aplicación dunha lei.

Palabras veciñas

substitutivo -va | substituto -ta | substrato | subsumir | subtanxente | subtender | subtenente
Conxugar
VERBO subsumir
Forma verbal: Infinitivo

Indicativo

Presente Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumo
subsumes
subsume
subsumimos
subsumides
subsumen
Pretérito imperfecto Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumía
subsumías
subsumía
subsumiamos
subsumiades
subsumían
Pretérito perfecto Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumín
subsumiches
subsumiu
subsumimos
subsumistes
subsumiron
Pretérito pluscuamperfecto Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumira
subsumiras
subsumira
subsumiramos
subsumirades
subsumiran
Futuro Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumirei
subsumirás
subsumirá
subsumiremos
subsumiredes
subsumirán
Condicional Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumiría
subsumirías
subsumiría
subsumiriamos
subsumiriades
subsumirían

Subxuntivo

Presente Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsuma
subsumas
subsuma
subsumamos
subsumades
subsuman
Imperfecto Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumise
subsumises
subsumise
subsumisemos
subsumisedes
subsumisen
Futuro Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumir
subsumires
subsumir
subsumirmos
subsumirdes
subsumiren

Imperativo

Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
-
subsume
-
-
subsumide
-

Formas nominais

Infinitivo conxugado Eu
Ti
El/Ela
Nos
Vos
Eles
subsumir
subsumires
subsumir
subsumirmos
subsumirdes
subsumiren
Xerundio subsumindo
Participio subsumido
subsumida
subsumidos
subsumidas